No fotosintētiskā viedokļa vīnogulājs ir visproduktīvākais 20-30°C temperatūrā. Svarīgākais ir tas, ka fotosintēze nenotiek, ja temperatūra ir zemāka par 10°C vai augstāka par 35°C, pat ja saule spīd augstu debesīs. Par to, kas notiek ziemas miera periodā, šajā rakstā nerunāsim, taču vasaras karstuma viļņu laikā problēma ir tā, ka vīnogulājs pa lapām zaudē vairāk ūdens, nekā tiek iesūkts caur saknēm. Fotosintēze faktiski apstājas, un vīnogulājs pārtrauc augšanas un attīstības ciklu.

Šā iemesla dēļ ārkārtīgi karsti vīnogu gadi var radīt nenogatavojušās vīnogas, nevis obligāti pārgatavojušos un koncentrētos augļus, kā parasti uzskata (piemēram, daži 2003. gada Bordo vīni). No otras puses, silti gadalaiki var radīt vīnu ar zemu skābuma līmeni, augstāku alkohola saturu un līdz ar to - vīna līdzsvara trūkumu.

Ja neņemam vērā zinātnes atziņas, 2022. gada karstums īpaši smagi skāra Konjaka reģionu. Daudzos gadījumos kanikulu temperatūras sliekšņi tika ievērojami pārsniegti, kas negatīvi ietekmēja vīnogulāju augšanas ciklu. Savienojot to ar agro pavasara salnu periodu un vairākām mežonīgām krusas joslām, 2022. gads konjaka reģionā ir bijis diezgan vētrains.

Mēs runājām ar Žaku Petī (Jacques Petit) un Žanu Paskē (Jean Pasquet), lai uzzinātu viņu viedokli par nesenajiem karstuma viļņiem un to, kā viņu vīnogulāji ir izturējuši šī klimatiskā gada notikumus.